Stress un tievēšana
Viena no mūsdienu dzīvesveida spilgtākajām iezīmēm noteikti ir stress, kas nereti atstāj ietekmi uz ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumiem, rezultātā novedot pie nevēlamām svara izmaiņām. Savukārt svara samazināšanas periodā jāņem vērā fakts, ka kaloriju deficīts un paaugstināta slodze nelabvēlīgi ietekmē cilvēka psihoemocionālo stāvokli.
Stress un liekais svars ir divas mūsu laikmeta tipiskākās iezīmes. Nepārtraukti tās mūsu organismā mijiedarbojas un arvien uzskatāmāk redzams, cik ļoti cieša ir šī savstarpējā saikne. Un reizēm jau neiespējami ir saprast, vai cilvēks ir stresā, jo nevar atbrīvoties no liekā svara vai nevar notievēt, jo nepārtraukti ir stresā.
Stress negatīvi ietekmē ēdiena izvēli, maltīšu apjomu, motivāciju ieturēt diētu, stresa situācijas negatīvi iespaido fizisko aktivitāšu regularitāti un uztura režīma ievērošanu. Ļoti ierobežojošu diētu ievērošana, atteikšanās no veselas grupas pārtikas produktu vai aizliedzot sev to, kas ļoti, ļoti garšo, rada trauksmi un nemieru gluži vai pirms katras ēdienreizes.
Ar fiziskajām aktivitātēm arī viss nav tik vienkārši. Ikdienā regulāri aktīvam cilvēkam treniņš stresa līmeni varēs samazināt, mazkustīgākam – paaugstināt. Tāpēc visas aktivitātes vienmēr jāuzsāk pakāpeniski un pārdomāti. Un noteikti jānodarbojas ar to, kas pašam patīk un sagādā prieku!
Un jāpatur prātā, ka lai cik labi mēs ēstu un ar kādu prieku sportotu, bez kvalitatīva un pietiekami ilga miega tas būs bijis veltīgi. Šaubos, ka kāds varētu apgalvot, ka pastāvīgas rūpes un neatrisinātas problēmas, par kurām nespējam nedomāt liekoties gulēt, netraucēs iemigt. Nekvalitatīvs miegs neļauj organismam atjaunoties, neatpūšas arī centrālā nervu sistēma. Un nākamajā dienā, protams, kļūsi vēl nervozāks, vieglāk aizkaitināms, visu dienu jutīsies noguris un roka tā vien stiepsies pēc kaut kā garšīga, treniņam nebūs spēka.
Ir ļoti svarīgi nerisināt vienu problēmu atrauti no citām, bet pievērsties dzīvesveida un ikdienas ieradumu uzlabošanai kompleksi. Aizdomīgu diētu vietā sakārtot savu ēdienkarti un attiecības ar ēdienu, lieliski, ja tas notiek konsultējoties ar speciālistu. Pārliecinieties, vai uzņemat ar uzturu nepieciešamās uzturvielas, vitamīnus un minerālvielas! Stresa hormonu līmeni palīdz mazināt kompleksie ogļhidrāti, olbaltumvielas, C vitamīns, B vitamīns, magnijs un selēns, Omega-3, triptofānu saturoši produkti. Šokolāde arī der, bet tikai tad, ja tā ir tumšā, bez pievienota cukura un līdz 20 g dienā.
Ikdienā ikvienam vajadzētu atcerēties par izkustēšanos, sevišķi šajā periodā, kad mājsēde un attālinātais darbs to nekādi neveicina. Lieliski, ja varat doties pie dabas, tas vienmēr nomierina satrauktu prātu un ļauj uz problēmām paraudzīties no malas.
Attiecībā uz ikdienas stresu, jāatzīst, ka no tā neizvairīsimies. Tāpēc tik nozīmīgi ir mācēt uz to reaģēt adekvāti, jo nav viegli neuztraukties par to, ko nevaram mainīt, bet to apgūstot, ieguvums ir neatsverams. Arī pozitīvas izmaiņas savā ķermenī būs ātri un viegli sasniedzamas.