Nezināšana ir kaitīga tavai veselībai: mīti un patiesības par uztura bagātinātājiem.
Es zinu, kā tas ir – nogurums, treniņos trūkst enerģijas, miegs ir briesmīgs, un šķiet, ka organisms neatjaunojas tā, kā vajadzētu. Risinājums? Lielākā daļa no mums vēršas pie uztura bagātinātājiem – D vitamīns enerģijai, magnijs muskuļu relaksācijai, kreatīns spēkam, triptofāns labākam miegam... It kā nevainīgi, vai ne? Bet, ja būtu tik vienkārši, pie ārstu kabinetiem nesēdētu rindas ar cilvēkiem, kuri paši sev neapzināti nodarījuši pāri.
Gadu gaitā esmu redzējusi daudzus, kas meklē brīnumlīdzekļus, cerot ātri un vienkārši uzlabot savu veselību un sportisko sniegumu. Diemžēl zināšanu trūkums un pārlieku liela ticība uztura bagātinātājiem bieži noved pie bīstamām sekām. Šajā ierakstā es vēlos ne tikai dalīties savā pieredzē, bet arī uzsvērt būtiskākos riskus, kas rodas, kad mēs bez ārsta vai uztura speciālista padoma sākam eksperimentēt ar uztura bagātinātājiem.
Simptomu interpretācija: kā mēs sevi maldinām?
Viena no lielākajām kļūdām ir nepareiza simptomu interpretācija. Cilvēks jūtas noguris – tātad, noteikti trūkst dzelzs, D vitamīna vai B12? Mugura sāp? Noteikti vajag vairāk kalcija! Bet realitātē mūsu organisms ir daudz sarežģītāks, un paļauties tikai uz pieņēmumiem var būt bīstami.
Tā, piemēram, kāda mana kliente pastāvīgi sūdzējās par nogurumu un vājumu. Viņa pati nolēma, ka viņai noteikti trūkst dzelzs un sāka lietot dzelzs piedevas lielās devās. Kas notika? Simptomi ne tikai nepazuda, bet kļuva vēl sliktāki – viņai sāka parādīties gremošanas traucējumi un galvassāpes. Kad sieviete beidzot vērsās pie ārsta, atklājās, ka viņai jau bija augsts dzelzs līmenis, turklāt patiesais noguruma iemesls bija neatklāta vairogdziedzera slimība. Ja viņa būtu turpinājusi pašārstēšanos, ilgstoši paaugstināts dzelzs līmenis varēja izraisīt aknu bojājumus un citus veselības traucējumus.
Vairāki pētījumi rāda, ka pārmērīgs dzelzs līmenis organismā var izraisīt oksidatīvo stresu, bojājot šūnas un palielinot hronisku slimību, tostarp sirds slimību un diabēta, risku
Vitamīnu un minerālvielu pārdozēšana: kad "vairāk" nozīmē "bīstamāk"
Mēs bieži dzirdam, ka vitamīni ir būtiski veselībai. Un tādi tie ir, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka vairāk ir labāk – patiesībā pārmērīga lietošana var izraisīt smagas veselības problēmas.
Taukos šķīstošie vitamīni – slēptais toksicitātes
risks
Taukos šķīstošie vitamīni (A, D, E un K) uzkrājas organismā un netiek viegli
izvadīti, tāpēc to pārdozēšana ir īpaši bīstama.
A vitamīns – pārmērīgs daudzums var izraisīt reiboni, nelabumu, aknu bojājumus un pat matu izkrišanu. Ilgstoša pārdozēšana var palielināt osteoporozes risku.
D vitamīns – populārākais "enerģijas un imunitātes stiprinātājs". Taču tā pārmērīga lietošana izraisa hiperkalciēmiju – pārmērīgu kalcija uzkrāšanos asinīs, kas var bojāt nieres un sirdi.
E vitamīns – bieži tiek lietots ādas veselībai un antioksidantu īpašību dēļ, taču pārmērīga lietošana palielina asiņošanas risku, īpaši cilvēkiem, kas lieto asins šķidrinātājus.
K vitamīns – pārdozēšana var mazināt varfarīna un citu antikoagulantu efektivitāti, palielinot asins recekļu veidošanās risku.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka D vitamīna pārmērīga lietošana ir saistīta ar nieru bojājumiem un paaugstinātu nāves risku cilvēkiem ar hroniskām slimībām.
Minerālvielas burciņās: neredzamie draudi
Lai gan minerālvielas ir būtiskas, to pārmērīga uzņemšana var būt toksiska.
Dzelzs pārdozēšana – biežāk sastopama cilvēkiem, kas lieto uztura bagātinātājus bez asins analīzēm. Var izraisīt hemohromatozi, kas bojā aknas, aizkuņģa dziedzeri un sirdi.
Kalcijs – liela deva var traucēt magnija uzsūkšanos, izraisot muskuļu krampjus un paaugstinot nierakmeņu risku. Vairāki pētījumi liecina, ka pārmērīgs kalcija patēriņš ir saistīts ar sirds slimību risku
Cinks un varš – lielas cinka devas var samazināt vara līmeni, izraisot anēmiju un imūnsistēmas pavājināšanos.
Daži populārākie produkti un to noklusētie potenciālie blakusefekti
Nereti mēs neiedomājamies un ražotājs “aizmirst” pabrīdināt, ka uztura bagātinātāji var būtiski ietekmēt organisma fizioloģisko procesu dabīgo norisi, kā arī mijiedarboties ar medikamentiem, pastiprinot vai pavājinot to iedarbību.
Melatonīns tiek reklamēts kā dabisks un nekaitīgs līdzeklis miega uzlabošanai, taču realitātē tā pārmērīga lietošana var nopietni izjaukt organisma dabisko diennakts ritmu. Ilgstoši lietojot lielās devās, melatonīns var ne tikai samazināt paša organisma spēju to ražot, bet arī izraisīt pastāvīgu nogurumu, galvassāpes, reiboni un pat depresīvus stāvokļus. Vēl bīstamāk – tas var pastiprināt citu sedatīvu līdzekļu iedarbību, palielinot kritienu un negadījumu risku. Dažiem cilvēkiem melatonīns izraisa arī paradoksālu efektu – palielinātu trauksmi un murgus, padarot miegu vēl sliktāku nekā iepriekš. Turklāt melatonīns var mijiedarboties ar asinsspiediena un asins šķidrināšanas medikamentiem, paaugstinot bīstamu asiņošanas risku.
GABA (gamma-aminosviestskābe) šobrīd šķiet tiešām ļoti populārs uztura bagātinātājs, kas tiek slavēts par spēju nomierināt un mazināt trauksmi. Taču pārmērīga GABA lietošana var izraisīt bīstamu nervu sistēmas nomākumu, izraisot pārmērīgu miegainību, apātiju un pat elpošanas nomākumu. Īpaši riskanti tas ir kombinācijā ar alkoholu vai trankvilizatoriem, jo šāda kombinācija var novest līdz dziļai sedācijai un elpošanas apstāšanās riskam. Turklāt ilgstoša lietošana var mazināt smadzeņu dabisko spēju regulēt stresu, radot atkarībai līdzīgu efektu, kur bez papildus devas cilvēks jūtas vēl trauksmaināks un nespēj normāli funkcionēt. Tas ir slidens ceļš, kas var izraisīt ne tikai atkarību, bet arī nopietnus kognitīvos traucējumus un emocionālo nestabilitāti.
Triptofāna pārmērīga lietošana var novest pie nopietna un potenciāli dzīvībai bīstama stāvokļa – serotonīna sindroma. Tas rodas, kad organismā uzkrājas pārāk daudz serotonīna, izraisot nekontrolētu nervu sistēmas hiperaktivāciju. Simptomi var parādīties strauji – sākot no vieglām trauksmes sajūtām, svīšanas un muskuļu trīces līdz dzīvībai bīstamām komplikācijām, piemēram, halucinācijām, nekontrolētiem krampjiem, augstai ķermeņa temperatūrai un pat orgānu mazspējai. Īpaši bīstami tas ir cilvēkiem, kas lieto antidepresantus, jo triptofāns var pastiprināt to iedarbību, nekontrolējami paaugstinot serotonīna līmeni
Kā izvairīties no uztura bagātinātāju slazdiem?
Jā, mūsdienās ir patiešām ļoti viegli iekrist uztura bagātinātāju vilinājumā. Dažādi produkti solās uzlabot mūsu veselību un sniegt enerģiju, tomēr daudzi no tiem var būt nevajadzīgi vai pat kaitīgi. Tāpēc ir svarīgi zināt, kā izvairīties no uztura bagātinātāju slazdiem un pievērst uzmanību tam, ko tiešām vajadzētu uzņemt.
Pirmais solis ir regulāras veselības pārbaudes. Asins analīzes ir lielisks veids, kā saprast, kas tieši nepieciešams tavai organismam. Varbūt tev trūkst kāda svarīga mikroelementa vai vitamīna, un šādos gadījumos speciālists var ieteikt atbilstošu bagātinātāju, ja tas būs patiešām nepieciešams.
Tomēr, pirms ķeries pie jebkādiem papildinājumiem, vienmēr konsultējies ar speciālistu. Uztura bagātinātāji nav tik balti un pūkaini, kā ražotāji tos pozicionē, un to lietošana bez dziļākas izpratnes par to ietekmi uz ķermeni var radīt vairāk kaitējuma nekā labuma. Tāpēc ir būtiski izvērtēt, vai tiešām nepieciešams pievienot kaut ko papildu savam uzturam, un to darīt tikai pēc profesionāla padoma.
Protams, neaizmirsti par dzīvesveidu kopumā. Sabalansēts uzturs, regulārs miegs un fiziskās aktivitātes ir labākie "bagātinātāji", kas veicina veselību un labu pašsajūtu. Būt veselam nenozīmē uzņemt papildus vielas, bet gan rūpēties par ķermeni vispārēji – izvēloties veselīgu uzturu, rūpējoties par miegu un kustoties.
Galvenais ir saprast, ka īstais spēks slēpjas zināšanās. Pareizi izvērtējot savas vajadzības un pieņemot pamatotus lēmumus, tu vari saglabāt veselību ilgi un bez liekiem riskiem.