Laimi nedrīkst atlikt uz vēlāku laiku.
Veselība nav tikai skaitļi uz papīra – ne svars, ne asinsspiediens, ne analīžu rādītāji spēj pilnībā atspoguļot to, kā tu patiesībā jūties. Veselība ir tava iekšējā harmonija. Tavs miers. Tavs prieks. Tava spēja elpot dziļi un būt savā ādā.
Laime jau nav kaprīze vai balva par izcili paveiktiem darbiem. Tā nav kaut kas, ko vajag nopelnīt. Laime ir vitāli svarīga. Tā ir kā skābeklis. Bez tās tu vari izdzīvot, bet tu nedzīvo. Un, ja tu ilgi smaidi uz āru, kamēr iekšpusē viss sāp, tukšums aug. Stress kļūst par tavu ēnu. Trauksme – par tavu ikdienu. Un šis stāvoklis pārvēršas par slimību. Ne tikai dvēselē. Arī ķermenī.
Šo patiesību sen jau apliecina ne tikai psihologi. To apstiprina arī ārsti, neirozinātnieki un pētnieki. Ilgstošs emocionālais spiediens var sagraut sirdi burtiski – izraisīt hroniskas kaites, vājināt imunitāti, traucēt hormonālo sistēmu.
Tāpēc negaidi, kamēr ķermenis sāk protestēt. Priecāties nav vājums. Tā ir cilvēciskās eksistences nepieciešamība. Kad mēs pārdzīvojam stresu, skumjas, nemieru vai vientulību, mūsu ķermenis uz to reaģē gluži tāpat kā uz fizisku apdraudējumu. Izdalās kortizols – stresa hormons. Īstermiņā tas palīdz. Taču ilgtermiņā kortizola pārmērība izraisa:
- imūnsistēmas vājināšanos,
- iekaisumu procesus ķermenī,
- palielinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu un autoimūnām slimībām.
Pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar depresiju biežāk ir iekaisuma marķieri asinīs. Jā, arī depresija nav tikai „galvā” – tā ir visa organisma slimība. Un šeit emocijām ir tieša saikne ar fizisko veselību.
Personīga pieredze: depresiju slēpu no visiem – visvairāk no sevis
Ilgu laiku es nesapratu, kas ar mani notiek. Es smaidīju, strādāju, atbildēju uz ziņām, palīdzēju citiem, biju “normāla”. Tikai iekšēji jutu, ka kaut kas lēnām izgaist. Prieks, motivācija, dzīvīgums – kā ūdens, kas sūcas caur pirkstiem.
Es slēpu depresiju no visiem. Bet visvairāk – no sevis. Es neļāvu sev nosaukt to vārdā. Likās, ka es tikai esmu “nogurusi”, “nepateicīga”, “vāja”. Ilgu laiku spēlēju šo lomu – līdz brīdim, kad panikas lēkme mani burtiski izsita no līdzsvara. Sirdsklauves, sekla elpa, nesapratne, kas notiek, sajūta, ka ķermenis brūk. Toreiz es biju pārliecināra, ka mirstu. Patiesībā tas bija mans ķermeņa kliedziens – par pārslogotu nervu sistēmu un pārlieku ilgi ignorētu iekšējo tukšumu.
Tikai pēc šīs pieredzes es sāku atzīt – jā, man ir depresija. Jā, tā ietekmē visu – miegu, apetīti, imunitāti, domas un pat spēju elpot brīvi. Un – jā, tikai tad, kad sāku dzīvot patiesi, dzirdēt sevi un meklēt atbalstu, arī fiziskā veselība sāka atjaunoties.
Zinātne apstiprina: laimīgi cilvēki dzīvo ilgāk
Ilgtermiņa pētījumos atklāts, ka cilvēki, kuri izjūt apmierinātību ar dzīvi, pozitīvas emocijas un pateicību, dzīvo ilgāk un retāk cieš no nopietnām saslimšanām. Laime nav tikai sajūta – tā ir bioloģiska reakcija. Pozitīvas emocijas:
- samazina asinsspiedienu,
- uzlabo imunitāti,
- sekmē ātrāku brūču dzīšanu,
- līdzsvaro hormonālo sistēmu,
- mazina sāpju sajūtu.
Un vēl – laimīgi cilvēki biežāk rūpējas par sevi. Viņi ēd veselīgāk, ir fiziski aktīvāki, atrod laiku atpūtai un saskarsmei ar citiem.
Kā iemācīties būt laimīgam – nevis vienmēr priecīgam, bet īstam
Laime nenozīmē, ka vienmēr jāsmaida. Tā nozīmē būt kontaktā ar sevi – atzīt savas emocijas, arī skumjas. Atļaut sev atpūsties. Lūgt palīdzību. Novērtēt to, kas ir. Meklēt mazus prieka mirkļus pat haosa vidū. Laimīgs cilvēks nav tas, kuram viss izdodas. Laimīgs ir tas, kurš spēj sadzirdēt sevi un parūpēties par savu iekšējo pasauli. Tā ir patiess spēks.
Secinājums: rūpējies par savu prieku kā par veselības formulu
Kad mēs ikdienā noliedzam savas emocijas, izdedzinām ar pārslodzi, neaizguļamies,, dzīvojam ilgstošā neapmierinātībā vai vainas apziņā, mēs maksājam ar savu veselību. Laime nav egoisms – tā ir vajadzība. Tā ir profilakse. Tā ir atslēga.
Tāpēc – izvēlies katru dienu vismaz vienu lietu, kas tev sagādā prieku. Izturies pret sevi ar tādu pašu līdzjūtību kā pret tuvāko draugu. Un, ja jūti, ka laime ir kā tāls sapnis – meklē palīdzību. Tas nav vājums. Tas ir drosmes apliecinājums.